Izstāde ir stāsts par Latvijas Neredzīgo bibliotēku un tās lasītajiem — cilvēkiem, kuri lasa mazliet citādāk, nekā pierasts domāt, domājot par vārdu “lasīšana”.
Bibliotēkas lasītāji ir vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, un grāmatas viņi iepazīst ar citām uztveres maņām — viņi tās tver ar sajutām. Grāmatas, kas tapušas Braila rakstā, var lasīt ar pirkstiem, rūpīgi iztaustot katru vārdu, teikumu un rindkopu. Grāmatu var arī klausīties audioformātā, kāri tverot katru ielasīto lappusi.
SAJŪTU MĀJA jeb Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kas nodrošina pieeju grāmatām un informācijai cilvēkiem, kuri nevar lasīt parasto iespiedrakstu. Šiem cilvēkiem ir pieejamas grāmatas neredzīgo jeb Braila rakstā un audiogrāmatas. Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir unikāla ar to, ka tā ir vienīgā bibliotēka Latvijā, kas pati izdod grāmatas sava krājuma papildināšanai, jo te ir sava tipogrāfija — Braila raksta nodaļa — un Skaņu ierakstu studija.
Fotogrāfiju izstādes apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar vietu, kura glabā sajūtu grāmatas gan Braila rakstā, gan audio formātā. Par sevi stāsta arī fotogrāfijās iemūžinātie lasītāji, no kuriem katrs ir atradis sev mīļu grāmatu Braila rakstā, caur kuru iepazinis gan dzīvi, gan pats sevi.
Izstāde liek aizdomāties – vai mēs protam sajust pasauli? Vai spējam tai pieskarties un to sadzirdēt? Vai pasaules “redzēšana” nepadara mūsu uztveri mazliet nabadzīgu un ierobežotu? Varbūt savam pasaules skatījumam der pieslēgt arī citas maņas — dzirdi, tausti..?
Darbs ar tekstu – Ieva Velde un Jūlija Dibovska.
Izstādes tapšanā tehnisku atbalstu sniegusi Ļubova Pimenova.
Ļoti sirsnīgs paldies par palīdzību izstādes tapšanā Guntai Bitei un Aldai Zariņai!
Paldies arī visiem Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbiniekiem un apmeklētājiem!
15. SAJŪTU MĀJAS apmeklētāji
Ikviena māja galvenokārt ir cilvēki, kas tajā ienāk.
Piecpadsmit nejaušie SAJŪTU MĀJAS apmeklētāji, kuri ikdienā šeit iegriežas, lai iegūtu ar tausti un dzirdi uztveramas grāmatas un citus informācijas avotus. Lasītāji īsumā dalās savos iespaidos par literatūru, sev vistuvākajām un mīļākajām grāmatām, reizē izstāstot mums arī mazu daļiņu no sava dzīvesstāsta. Iztaujājot lasītājus par viņiem tuvajiem tekstiem, top skaidrs, ka lasīts tiek ne tikai ar pirkstiem, sataustot Braila raksta punktiņus, vai ar ausīm, tverot audiogrāmatu ieskaņotās lappuses, bet visvairāk ar sirdi, jo tā ir visjūtīgākā un vispatiesākā cilvēkam dotā maņa.
Irēna Lāce
Irēnai Lācei patīk autori, kuri patiesi apraksta dzīvi, piemēram, Dagnija Zigmonte, kas sarakstīja autobiogrāfisko darbu “Reminiscences”. Irēnai patīk lasīt par dzīves un mīlestības traģēdijām. Ļoti mīļa Irēnai ir Annas Brigaderes triloģija “Dievs. Daba. Darbs”, īpaši pirmā daļa.
Ida Kronberga
Ida Kronberga labprāt lasa Aivara Eipura minimas. Grāmata “Minimas jeb zemestrīce zābakā” Idai izraisījusi gan labas emocijas, gan arī sašutumu. Grāmatā sastopoties ar dažādu sadzīves notikumu tēlojumu, Ida tomēr par svarīgāko uzskata autora spēju pasmieties gan par citiem, gan pašam par sevi. Ida apgalvo, ka viņa dzīvo grāmatās, un ir pieķerta lasām Braila rakstā pat ārā uz soliņa.
Indra Streņģe
Indrai Streņģei ir grūti nosaukt sev sirdij vistuvāko grāmatu, jo tekstu ir daudz. No latviešu autoru darbiem viņai ļoti paticis Jāņa Jaunsudrabiņa garstāsts “Vēja ziedi”, jo tur attēloti satraucoši sižeta pavedieni. Agrāk Indrai tīkams šķitis Viļa Lāča romāns “Senču aicinājums”. Ar elpu aizraujošiem dabas aprakstiem Indras sirdi īpaši aizrāvusi Lūsijas Modas Montgomerijas grāmata “Anna no zaļajiem jumtiem”.
Rūdolfs Hofmanis
Rūdolfs Hofmanis lasa senākos laikos rakstītās grāmatas. Īpaši tīkama Rūdolfam šķiet Jāņa Jaunsudrabiņa “Zaļā grāmata”, jo tā ļoti patiesi attēlo latviešu dzīvi un apraksta dabu. Tomēr Jaunsudrabiņa slavenā triloģija “Aija” Rūdolfam nav patikusi, jo grāmata ir smaga un tēma nav likusies tuva.
Rute Erenberga
Rutei Erenbergai Braila rakstā patīk lasīt zinātniskos darbus, bet daiļliteratūru viņa labprātāk klausās audioierakstos. Viena no saistošākajām grāmatām, ko viņa Braila rakstā lasījusi, ir Halīla Džibrāna “Pravietis”. Ruti literatūrā interesē lietas, kas ir nedaudz virs tā, ko var sataustīt ar roku un izskaidrot ar fizikas un ķīmijas likumiem. Viņu saista gan reliģija, gan ezotērika. Zinātniskos darbus Braila rakstā uztvert ir vieglāk, jo var atgriezties atpakaļ tekstā pie vietas, kas izraisījusi pārdomas, kamēr audiogrāmatas aparāts tekstu “rullē cauri”.
Vladimirs Krops
Vladimirs Krops Braila rakstā vislabprātāk lasa Latvijas Neredzīgo biedrības izdoto žurnālu “Rosme”, jo tur ir aktualitātes un viņš pats var šos jaunumus uzzināt, nekļūstot ne no viena atkarīgs. Grāmatas Braila rakstā Vladimirs sen nav lasījis, bet agrāk, vēl skolas laikos, īpaši interesējies par pašām senākajām — ar roku pārrakstītajām grāmatām.
Gunta Rusina
Guntai Rusinai patīk latviešu autoru darbi, jo tie savulaik skolā bijuši obligātā literatūra. Gunta uzsver Annas Brigaderes devumu latviešu rakstniecībā un ir iemīļojusi visus rakstnieces darbus. Guntas sirdij tuvs ir arī Rainis, Krišjāņa Barona dainu vākums un Vilis Plūdons. Savulaik skolā lasīts arī Viļa Lāča romāns “Uz jauno krastu”, ko Gunta komentē ar vārdiem: “Ne visai gāja pie sirds, bet varēja iztikt.”
Ilgvars Hofmanis
Ilgvaram Hofmanim īpaši nozīmīgs šķiet Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”. Ilgvars uzskata, ka šis darbs ir tautas identitātes apliecinājums. Viņš uzsver plašo tēlu sistēmu eposā un ir daudz iedziļinājies šajā darbā kā vēsturnieks, mēģinot izprast visus tā aspektus.
Andris Kalniņš
Savulaik Andris Kalniņš, skolā apgūstot Braila rakstu, lasījis Alekseja Tolstoja romānu “Sāpju ceļi” — biezu grāmatu vairākos sējumos. Kad Tolstoja darbs ticis izlasīts, arī lasītprasme bijusi apgūta. Tagad Andris iecienījis latviešu autoru dzeju un visu jaunāko, kas tiek izdots Braila rakstā. Pašlaik Andra sirdij tuva Aspazijas dzeja, varbūt tāpēc, ka dzejniecei 2015. gadā bija jubileja. Andris ir viens no čaklākajiem Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītājiem, kurš iepazinis teju visu, kas pieejams Braila rakstā, kā arī noklausījies visas audiogrāmatas.
Edijs Fuksis
Viena no Edija Fukša mīļākajām grāmatām ir Zanes Daugules dzejas krājums “Izdomā šovakar būt”. Grāmata Edijam šķiet īpaša tāpēc, ka viņš pats personiski pazīst tās autori, turklāt savulaik ir strādājis arī pie grāmatas reproducēšanas Braila rakstā kā atbildīgais redaktors Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļā. Zanes Daugules dzeja Edijam ir saistoša un tuva.
Aina Grīnberga
Aina Grīnberga pašlaik tikai apgūst Braila rakstu. Sākusi mācīties 2014. gada maijā, jo redzes nerva bojājuma dēļ viņa vairs nav spējusi saredzēt drukāto tekstu ar brillēm. Ainas sirdij tuvas ir tautas pasakas un teikas. Aina uzskata, ka pasakās ir daudz gudrības un tas ir labs izziņas materiāls.
Viktorija Reinika
Viktorija Reinika iecienījusi grāmatas par seniem laikiem. Viena no pēdējām grāmatām, kas Viktoriju uzrunājusi, bijusi Māras Zālītes autobiogrāfiskais romāns “Pieci pirksti”, kas vēsta par piecgadīgas meitenes pārbraukšanu mājās no Sibīrijas, kur viņas ģimene nokļuva izsūtījumā. Viktorija grāmatā īpaši izbaudījusi lauku tēlojumu un bērna domāšanas un filozofijas atainojumu.
Anna Dubovika
Annas Dubovikas mīļākā grāmata ir skolas gados lasītā “Polianna”, ko sarakstījusi Eleonora H. Portere. Grāmata Annas sirdij ir tuva, jo tā stāsta par meiteni, kas zaudējusi gan vecākus, gan arī brāļus un māsas, dzīvo ar bargu tanti, tomēr prot priecāties par dzīvi.
Aleksandrs Jeršovs
Aleksandrs Jeršovs iecienījis grāmatas par ceļojumiem. Īpaši mīļa Aleksandram ir Reinholda Mesnera grāmata “Gājiens vienatnē”, jo viņam ļoti patīk kalni, un grāmata ļauj tos iztēloties un vizualizēt, radot galvā bildi. Aleksandrs uzskata, ka laba grāmata ir tāda, kura rada vīziju.
Antoņina Smirnova
Antoņinas Smirnovas visu mūžu ir mācījusi lasītprasmi Braila rakstā citiem – rehabilitācijas centrā. Pašai Antoņinai ļoti patīk Ārijas Elksnes dzeja, jo tā ir liriska, uzbur dabas ainavas, ļoti rosina iztēli un ir sirdij tīkama. Antoņinai mīļas arī Annas Sakses “Pasakas par ziediem” un Jāņa Klīdzēja darbi.
Process
SAJŪTU MĀJA un tās telpas
Fotogrāfijās pagātne saplūst ar tagadni, jo uz vecās mājas laika zoba skarto sienu fona norisinās tagadnes ikdiena. Sienas vēl glabā atmiņas par aizgājušiem laikiem, un to noslēpumainā klātbūtne jaušama dažādās mājas detaļās, kamēr paralēli rodas arvien jaunas dzīves ainas, dažādi mirkļi ienes telpās gaismu spēles, cilvēki atstāj savu emociju un pieredzes nospiedumus.
Fotogrāfijas stāsta par Bibliotēkas dzīvi. Kaut arī tajās nav cilvēku, to klātbūtne jaušama visā. Telpas un priekšmeti ataino cilvēkus, kas šķiet tik tikko te vēl bijuši, tik nesen, ka gaisā vēl jaušamas to kustību atstātās vibrācijas vai kādu notikumu emocionālās pēcsajūtas. Fotogrāfijās notverts īss, sastindzis mirklis starp pagātni un nākotni, klusa ieelpa, pirms mēs no bijušā radām nākošo.
Fotogrāfijās iemūžinātas dažādas Bibliotēkas telpas:
Lasītāju apkalpošanas telpas — lasītava un abonements. Abonements izsniedz grāmatas parastā iespiedrakstā, kā arī Braila rakstā un audiovariantā. Lasītava ne tikai sniedz bibliotekāros un informācijas pakalpojumus, bet arī rīko dažādus kultūras un literatūras popularizēšanas pasākumus.
Braila raksta nodaļa, kurā grāmatas un dažāda lasītājiem nepieciešama informācija tiek drukāta Braila rakstā un palielinātā drukā. Nodaļa izdod arī bibliotēkas avīzīti “BAZŪNE” un informatīvo izdevumu “JAUNIE VĀKI”.
Tifloloģijas nodaļa, kuras darbs saistīts ar informācijas vākšanu par neredzīgo dzīvi, viņu izglītošanu, darbību, sasniegumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, tiflopedagoģiju, tiflosurdopedagoģiju, tiflotehniku, sociālajām problēmām, sociālo aprūpi, rehabilitāciju u. c.
Skaņu ierakstu studija, kurā top audiogrāmatas. Tepat rodas arī ikmēneša audiožurnāls “Doma”, kas ir periodisko izdevumu kopsavilkums par dažādām tēmām un kuru sagatavo un ielasa paši Bibliotēkas darbinieki.
Fotogrāfijās attēlota arī makulatūras telpa, kurā nonāk norakstītās grāmatas, Bibliotēkas gaiteņi, neizmantotas telpas, grāmatas, kas sapakotas kastēs un novietotas cituviet, jo abonementa telpas tiek remontētas.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas ēka jeb Strazdumuižas vecais kungu nams, kura vēstures galvenie nozīmīgie fakti ir šādi:
1851. gadā Nikolajs Andrejs Pihlavs saņēma kāzu dāvanu no vecākiem – Strazdumuižas zemi.
1853. gadā N. A. Pihlavs uzcēla ērtu, mājīgu villu un saimniecības ēkas. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai dzīvojamā māja — villa — ēka, kurā šobrīd darbojas Latvijas Neredzīgo bibliotēka.
1889. gadā muižiņu kā kāzu dāvanu saņēma N. A. Pihlava meita Karolīna Sofija, precoties ar juristu Ernestu Kristiānu Aleksandru Panderu. Vietējie ēku iesauca par Pandermuižu.
1926. gadā muižas ēkā atklāja pilsētas bērnu patversmi.
Pēc Otrā pasaules kara beigām līdz 1960. gadam ēkā darbojās Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskola.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas ēka jeb Strazdumuižas vecais kungu nams.
Ēkas 1. stāva gaitenis. Bibliotēkas darbinieku veidotais “Ņem un lasi” plaukts, kurā patvērumu radušas cilvēkiem vairs nevajadzīgās grāmatas. Kartīšu kataloga skapis.
Grāmatas, kas Bibliotēkā novietotas cituviet, jo notiek remonts abonementa telpās.
Lasītava. Bērnu virsdrēbes un skolas mugursomas.
Grāmatas, kas Bibliotēkā novietotas cituviet, jo notiek remonts abonementa telpās.
Abonements.
Lasītava. Krēsli novietoti, gatavojoties vienam no daudziem kultūras un literatūras popularizēšanas pasākumiem Bibliotēkā.
Kāpnes.
Tifloloģijas nodaļa. Tiflologi ievāc informāciju par vājredzīgo dzīvi, viņu izglītošanu, darbību, sasniegumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, tiflopedagoģiju, tiflosurdopedagoģiju, tiflotehniku, sociālajām problēmām, sociālo aprūpi, rehabilitāciju u. c.
Braila raksta nodaļa. Braila printeris IndexBraille 4×4 PRO un citas iekārtas. Šeit grāmatas un citi materiāli tiek drukāti gan, Braila rakstā, gan palielinātā drukā. Nodaļa izdod arī bibliotēkas avīzīti “BAZŪNE” un informatīvo izdevumu “JAUNIE VĀKI”.
Ēkas 2. stāva gaitenis.
Neizmantota bibliotēkas telpa. Senākos laikos te bijis medmāsas kabinets, tādēļ telpa iesaukta par “māsiņu istabu”. Pēc postījumiem, ko radījis tekošs jumts, telpa atrodas sliktā stāvoklī, un tai ļoti nepieciešams remonts.
Braila raksta nodaļa. Maketētāja darbavieta. Aukliņa uz datora ekrāna palīdz precīzi aplauzt tekstu programmā WinBraille.
Grāmatas Braila rakstā.
Tifloloģijas nodaļa.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas ēka. Fragments.
Abonements. Skats uz audiogrāmatu plauktiem.
Makulatūras vākšana. Bibliotēkas norakstītās grāmatas.
Abonements. Grāmatplaukti.
Makulatūras telpa. Vecas, norakstītas grāmatas Braila rakstā.
Abonements
Abonements. Grāmatplaukts.
Skaņu ierakstu studija. Diktora jeb ielasītāja telpa. Skaņu ierakstu studijā top audiogrāmatas un ikmēneša audiožurnāls «Doma», kas ir periodisko izdevumu kopsavilkums par dažādām tēmām, kuru sagatavo un ielasa paši Bibliotēkas darbinieki.
Skaņu ierakstu studija. Skaņu režisora telpa.
Bibliotēka tiek apkurināta pašu spēkiem ar akmeņoglēm.
fotoizstādes "Sājutu māja" atklāšana
Paldies par atbalstu izstādes un to darbu tapšanā:
Ievai Veldei, Sandrai Zobenai, Ritai Meinertei, Intam Sedleniekam, Viktoram Soboļevam, Ievai Ķīsei, Solvitai Lapiņai, Amandai Ķesterei, Evitai Jancei, Zandai Rozenbergai, Rīgas fotoklubam, Eiženijai Annai Freimanei, Mārai Blomei, Mārim Greidānam, Ļubovai Pimenovai, Tamārai Melbergai, Guntai Bitei, Aldai Zariņai, Solvitai Batarāgai, Vadimam Kušnerukam, Laurai Vinogradovai, Pāvelam Petrovam, Jūlijai Dibovskai, Oļegam Berezinam, Ritai Rēpelei, Valmiermuižas alus, Kārumu fabrika.
Un visiem, kas mani atbalstīja, palīdzēja, iedvesmoja un netraucēja.
