Rakstniece un mākslas zinātniece Gundega Repše dzimusi 1960. gada 13. janvārī, Rīgā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijā mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Bijusi literārā mēnešraksta "Karogs" prozas redaktore (1995-1996); dienas avīzes "Labrīt" literārā redaktore (1994-1995); korespondente un slejiste dažādos žurnālos, laikrakstos un interneta portālos (1980-2008). Kopš 1987. gada rakstniece galvenokārt nodarbojas ar profesionālu radošu darbu. Viņa ir romānu, īso stāstu, eseju, literatūras un mākslas kritiku, publicistisku rakstu autore. Latvijas PEN kluba biedre, Raiņa un Aspazijas fonda prēmijas laureāte (1993); "Dienas" galvenā balva gada stāstu konkursā "Stāstu tramvajs" (2007), Literatūras gada balva prozā (2002).
Pirmā G. Repšes grāmata ir stāstu krājums - Koncerts maniem draugiem pelnu kastē. (1987). Literatūrzinātnieks Guntis Berelis Gundegu Repši sauc par 90. gadu prozas zvaigzni, diezgan skeptiski vērtējot viņas 80. gadu veikumu. Īpaši augstu literatūras kritiķi un lasītāji vērtē stāstu krājumu Septiņi stāsti par mīlu (1992), kurā iekļautajos stāstos valda nepārtraukta kustība, viss nepārtraukti mainās, arī mīlestība, no vienas puses, izrādās ārdoša un destruktīva, bet, no otras puses, salīdzinot ar to, viss pārējais dzīvē bieži vien kļūst maznozīmīgs un nevajadzīgs. Tomēr mīla šajos stāstos tiek parādīta kā atbrīvojošs spēks un dažbrīd arī ir brīvības sinonīms.
letonika.lv